Acīmredzot ir jānotiek kam drausmīgam, lai saskatot likumsakarības mēs spētu atbildēt uz jautājumu: KĀPĒC?
Salīdzināsim vairāku bēdīgu notikumu bēdīgi slavenus personāžus.
1.personāžs.
Aivars Lembergs – Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs.
Apsūdzēts:
Ar tiesas lēmumu jau kopš 2007.gada Aivaram Lembergam ir liegts pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils Brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja pienākumus.
2.personāžs.
Vladimirs Vaškevičs – Finanšu ministrijas departamenta direktora vietnieks, bijušais Muitas kriminālpārvaldes šefs.
Aizdomās turētais: - par iespējamu kukuļa došanu VID Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim
Arvo Žagars; Leonīds Kohuņovs – specvienības „ Alfa” kaujinieki.
Deniss un Pāvels Hristoforidi – Valsts policijas Zemgales reģiona policisti.
Aizdomās turētie: Par laupīšanu Jēkabpilī, kad pieci bruņoti vīri iebruka spēļu zālē „ Fenikss”.
Ja Latvijas valsts varas pārstāvji ievērotu konsekvenci, tad valsts amatpersonām, politisko partiju un mēdiju pārstāvjiem, kuri gana ilgi uzklausa smagos amatnoziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga padomus, atspoguļo viņa viedokļus un izpilda viņa neskaitāmās vēlmes, būtu tikpat konsekventi jāuzklausa arī Jēkabpils traģēdijas bēdīgi slavenie policisti (ierēdņi) (2.personāžs) un jāizpilda arī viņu iegribas, jo kā zināms tad augstāk aprakstītie „varoņi” vēl nav notiesāti un viņus visus sargā nevainības prezumpcija.
Absurds! Taču valstī tā notiek! Un ja jau demokrātija, tad visiem pēc vienādiem principiem!
Pēc līdzšinējās mūsu valsts pieredzes Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ministriem, Saeimas priekšsēdētājai un Saeimas frakciju pārstāvjiem būtu jākonsultējas arī ar 2.personāža speciālistiem kā uzlabot policijas darbību, iespējams arī valsts pārvaldes, KNAB, Prokuratūras, Tiesu varas darbu, kādi speciālisti jāieceļ atbildīgos valsts amatos. Šos personāžus līdz tiesai nevajadzētu atbrīvot no darba policijā, finanšu ministrijā. Budžetā būtu jāatrod līdzekļi, lai viņi līdz tiesas lēmuma pasludināšanas brīdim regulāri varētu uzstāties sabiedriskajos medijos: radio un televīzijā, lai tiktu dota iespēja uzrunāt sabiedrību, sasaucot preses konferences. Protams, viņiem būtu jārada ekskluzīva vide savu kolēģu (policistu, ierēdņu), kuri netiek apsūdzēti bandītismā (kukuļdošanā), rīcības ierobežošanai, ignorēšanai, psiholoģiskai un materiālai iespaidošanai. Tieši tāpat, kā šādas iespējas izmanto 1.personāžs – Aivars Lembergs.
Iznāk, ka lielāko Saeimā pārstāvošo partiju frakciju vadītājiem, koalīcijas padomei un citiem valsts varas pārstāvjiem būtu jāatrod laiks 2.personāžu viedokļa uzklausīšanai. Ja ne visi ieteikumi, tad lielākai to daļai būtu jāmaterializējas konkrētos likumos, Ministru kabineta noteikumos, ministriju lēmumos, rīkojumos. Kā minimums, Iekšlietu ministrijas pārstāvošo iestāžu augstākajos amatos nekavējoties būtu jāieceļ šo personāšu ieteiktas personas, protams, nerīkojot „muļķīgus” un „nevajadzīgus konkursus”.
Kāpēc gan nē? Vajadzētu pārskatīt arī valsts uzņēmumu lēmumus attiecībā uz dāvinājumiem (ziedojumiem). Piemēram, Valsts akciju sabiedrībai „Latvijas Meži”, daļu no ziedojumiem paredzamās summas, iespējams 200 000 LVL apmērā, varētu novirzīt 2.personāža ieteiktajām biedrībām. Atliktu tikai nosūtīt iesniegumu kādai no ministrijām, un valdībai nekavējoties vajadzētu mainīt noteikumus un atļaut aizdomās turamo piederošām firmām pretendēt uz 34 milj. latu lielās Eiropas fondu programmas „Uzņēmējdarbība un inovācija” līdzekļu apguvi. Kāpēc lai neizmantot Aivara Lemberga pieredzi, kam ko uzrakstīt, kam piezvanīt, lai sasniegtu vēlamo?
Arī no 2010.gada budžeta pārpalikuma, ar Ministru kabineta lēmumu, kādi 4.5 miljoni latu būtu jāiedala tāpat kā Aivara Lemberga arī 2.personāža lobēta, to tēlu spodrinoša, infrastruktūras objekta celtniecībai. Protams, nedomājot, kā attiecīgais objekts tiks ekspluatēts, kas segs attiecīgā objekta pastāvīgās izmaksas un piemirstot, ka celšanai paredzētajā teritorijā līdzīgi, diemžēl par sabiedrības līdzekļiem uzturami, ne īpaši noslogoti sporta un izklaides objekti ir atliku likām, bet citās valdības pārvaldītajās teritorijā neviena.
Ventspils brīvostas pārvaldei būtu nekavējoties jāizdala luksus klases autotransports (ne sliktāks, kā AUDI A8 katram) 2.personāžu vajadzību nodrošināšanai. Savukārt Ventspils municipālajai policijai jāatrod budžeta līdzekļi attiecīgā autotransporta uzturēšanai, šo personu apsardzes nodrošināšanai. Protams, ja aizdomās turētie šādu vēlēšanos izteiks.
Latvijas pašvaldībām ir jāapsver, vai nebūtu lietderīgi 2.personāžu vārdos nosaukt, kādus pašvaldībām pastarpināti piederošus, sabiedrību izmantojošus objektus, protams, kosultējoties ar pieredzējošo Ventspils pilsētas domi, kura par sabiedrības līdzekļiem izveidoto kalnu nosauca par „Lemberga Hūte”.
ZZS nevajadzētu kavēties ar 2.personāžu nominēšanu valsts augstāko amatpersonu posteņiem, jo, kā zināms, valsts prezidenta vēlēšanas vairs nav aiz kalniem.
Ja arī tiesa pieņem lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu aizdomās turamajiem policistiem (ierēdņiem), aizliedzot pildīt amata pienākumus, tas nevar būt šķērslis, izmantojot policistu (ierēdņu) vārdu, uzrunāt sabiedrību, kā policistiem (ierēdņiem) pieņemt lēmumus vai ar savu ietekmi uzspiest sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanu citiem u.t.t. Protams, kārtības labad, policistu (ierēdņu) parakstāmus dokumentus (aktus, protokolus u.tt.) šie policisti (ierēdņi) varētu parakstīt tikai uz padoto izsniegtu pilnvaru pamata. Jo kāpēc gan neņemt piemēru no valstī tik populāras personas kā Aivara Lemberga?
Arī Sabiedrībai un mediju pārstāvjiem vajadzētu ņemt vērā, ka apsūdzētas personas, neskatoties uz viņu nodarījumiem, nedrīkst ignorēt. Ja šādi cilvēki (tiesājami, apsūdzēti u.tt.) tiek iekļauti vēlēšanu sarakstos, tad noteikti ir jāizvēlās tieši šis saraksts un pats galvenais pie šādu cilvēku uzvārdiem ir jāatstāj trekns krusts, bet kas attiecas uz medijiem, tad ne dienas, bez minēto cilvēku paustā atspoguļošanas. Jo vairāk, jo labā!.
Jūs šokē augstāk aprakstītais?
Jums tas nav pieņemami?
Bet kāpēc pieņemam, ka masu saziņu līdzekļos regulāri parādās Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga prātuļojumi, paziņojumi, dažādas pamācības. Tiek rīkotas preses konferences, sniegtas intervijas un par valsts aktuālajiem jautājumiem uzklausīts A.Lemberga viedoklis, protams, pakalpojumu atmaksai tērējot nodokļu maksātāju naudu. Viņa viedokli ņem vērā trešā lielākā Latvijas Republikas Saeimā iekļuvšā politiskā spēka ZZS pārstāvji. Arī ZZS koalīcijas partnera VIENOTĪBAS pārstāvji Latvijas Republikas valdībā sēžas pie viena galda ar Aivaru Lembergu. Aivars Lembergs tiekas ar Latvijas Republikas augstākajām valsts amatpersonām: Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju u.t.t. Šis biedrs nosaka, kuru personu un kādā valstiski svarīgā amatā celt, no kādas valsts maka kabatas, kam un cik dot, kādus likumus un normatīvos aktus pieņemt. Neskatoties uz LR tiesas liegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus, atļaujas, publiski uzstājoties, izmantot Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vārdu un visā citādā ziņā faktiski pildīt attiecīgā amata pienākumus u.t.t.
Vai šādas privilēģijas dotas ikvienam Latvijas pilsonim?
Vai tikai tiem, kuri tiek tiesāti par sevišķi smagu kriminālnoziegumu izdarīšanu?
Ņemot vērā Latvijas valsts augsto amatpersonu, institūciju, politisko partiju, mediju īpašo attieksmi pret smagos kriminālnoziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu, tik tiešām rodas jautājums:
Kāpēc uz Latvijas Republikā tiesājamām personām, arī Jekabpils traģiskajā atgadījumā iesaistītajiem policistiem, Finanšu ministrijas departamenta direktora vietnieku, nav attiecinātas tādas pašas īpašas privilēģijas, kādas bauda smagos kriminālnoziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs, jo jebkuru aizdomās turamu, tiesājamu personu līdz sprieduma pasludināšanai sargā nevainības prezumpcija?
Jūs teiksiet, lietas nav salīdzināmas.
Uzskatu ka ir.
Iespējams, Jēkabpils un Vaškeviča gadījumi ir sekas politikai, kuru gadiem ilgi piekopj liela daļa valsts varas politisko pārstāvju, sistemātiski sabiedrībai demonstrējot tiesiskā nihilisma un nesodamības iespējamību.
Sabiedrībai gadu desmitiem tiek iestāstīts un ar valsts varas attieksmi demonstrēts princips: galvenais nav nepārkāpt likumu, galvenais ir to pārkāpt tā, lai netiktu notiesāts.
Cilvēkos rodas sajūta: ar ko gan policists, ierēdnis sliktāks par vienas pašvaldības vadītāju, kurš izmantojot dienesta stāvokli no valsts likumīgi var iespējams zagt simtiem miljonu? Neskatoties uz viņam izvirzītajām apsūdzībām viņu no amata neviens neatceļ. Viņš turpina vadīt pašvaldību un ietekmēt valsts politiku. Ar šādu personu regulāri tiekas valsts augstākās amatpersonas. Viņš nosaka toni koalīcijas padomē. Diktē, kādos amatos, ko apstiprināt, kādus likumus un kā mainīt. Arī mēdiju pārstāvji par viņu izrāda pastiprinātu interesi u.t.t.
Manuprāt šādas valsts politisko amatpersonu ilggadīgas rīcības rezultātā cilvēkos ir radīta izkropļota sapratne, kas ir labs un kas ir slikts.
Sakumā mēs brīnījamies par policistiem-kukuļņēmējiem. Tad par korumpētām valsts amatpersonām, par valsts īpašumu prihvatizācijām, par politiķiem-zagļiem.
Mūs pieradināja nebrīnīties.
Mums iestāstīja: amatpersona - noziegumos apsūdzēts, cienījama persona. Līdz notiesājoša sprieduma paziņošanas brīdim šādas amatpresonas var turpināt atrasties amatos.
Cienījamie Latvijas iedzīvotāji!
Ceru, ka pārdomāsim valstī notiekošo. Norobežosimies no apsūdzētām, tiesājamām un citādi godīgumu diskreditējošām valsts amatpersonām.
Ceru, ka sabiedrības pārstāvji, kuri ir kļūdījušies savos lēmumos, atsauks jeb pārskatīs lēmumus, kas saistīti ar apsūdzētu, tiesājamu valsts amatpersonu bīdīšanu ministra prezidenta, valsts prezidenta, pašvaldības vadītāja, brīvostas pārvaldes un citos amatos.
Ceru, ka likumdevējs ir spējīgs nekavējoties pieņemt likuma grozījumus, kas izslēgtu tiesājamu personu atrašanos valsts, tai skaitā vēlētos, amatos un ka Latvijas mediju pārstāvji ir spējīgi norobežoties no apsūdzētu valsts amatpersonu slavināšanas un intervēšanas arī tad, ja viņiem par to tiek maksāts.
Ceru ka Latvijas Republikas tiesa kontrolēs sevis izdoto aizliegumu apsūdzētajiem pildīšanu un pārkāpumu gadījumos attiecīgi rīkosies.
Ja rīkosimies, tad taisnība uzvarēs un mums ir cerība savu valsti ieraudzīt kā plaukstošu, tās iedzīvotāju cienošu labklājības zemi.
Ja nē, tad acīmredzot Jēkabpils traģiskais gadījums nebūs pēdējais, spēlēšanās ar dubultiem standartiem ir pielīdzināma spēlei ar uguni siena šķūnī. Šķūnis nodegs. Jautājums kad?
PS.
2007.gada 10.augustā Valsts prezidents Valdis Zatlers pauda uzskatu, ka smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga atrašanās mēra amatā ir neētiska.
Vienlaicīgi ziņu aģentūras vēstīja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija gatavo grozījumus likumā, kas liegtu ieņemt amatu pašvaldību vadītājiem, kuri ilgāku laiku kādu iemeslu dēļ nevar piedalīties pašvaldības darbā.
Vai kaut kas mainījies uzskatos?
Kur palikuši solītie uzlabojumi?
Cerot uz pārmaiņām,
Aivis Landmanis,
Latvijas Republikas pilsonis (VIENOTĪBA-Ventspils).
Ventspils pilsētas domes iepriekšējā sasaukuma deputāts.
08.02.2011.