Marts Ventspils brīvostā ir bijis šī gada veiksmīgākais mēnesis, kad pārkrauts visvairāk – 3,2 miljoni tonnu. Arī pagājušā gada martā bija ļoti labi kravu apgrozījuma rādītāji, tomēr šogad pagājušā gada marta datus izdevies pārsniegt vēl par 3%. Šī gada pirmajos trīs mēnešos Ventspils brīvostā pārkrauti vairāk kā 8,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 1,4 miljoniem tonnu jeb 19% vairāk nekā pirms gada un par 1,8 miljoniem tonnu jeb 26% pārsniedz šogad plānoto apjomu.

„Ventspils brīvostas pārvalde ir gandarīta par pozitīvajiem termināļu darbības rezultātiem. Kravu apgrozījums pirmajā ceturksnī būtiski – par 1,8 miljoniem tonnu - pārsniedz plānoto, kas nozīmē, ka brīvostai būs vairāk ieņēmumu, ko izlietot ostas infrastruktūras attīstībai un jaunu investīciju projektu īstenošanai,” uzsver A.Lembergs. Šogad Ventspils brīvostas pārvalde ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu turpinās uzlabot ostas un līdz ar to visas pilsētas infrastruktūru, rekonstruējot pievadceļus brīvostas termināļiem un industriālajām zonām. Tāpat tiks uzsākta jauna sauskravu termināļa būvniecība, kas dos iespēju paplašināt pieejamās platības un darbību esošajam koksnes pārkraušanas terminālim, kā arī ģenerālo kravu terminālim. „Visi šie projekti dod stimulu jaunu darbavietu radīšanai Ventspilī un ekonomiskai izaugsmei Latvijā kopumā. Ir jāsaprot, ka katra kravas tonna nav tikai pliks skaitlis, bet reāli ieņēmumi gan termināļu maksāto nodokļu veidā valsts un pašvaldības budžetā, gan brīvostas pārvaldei, kuri tālāk tiek guldīti attīstībā,” akcentē A.Lembergs.

Trīs mēnešos visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – 4,7 miljoni tonnu, kas ir par 25% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm – 2,4 miljoni tonnu, kas nozīmē palielinājumu par 100% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Martā sasniegts līdz šim nebijis apjoms akmeņogļu pārkraušanā - 969 tūkstoši tonnu. Trešais lielākais kravu veids bija Ro-Ro kravas - 454 tūkstoši tonnu, kas ir par 13% vairāk nekā pirms gada.

Lielākais kravu pieaugums no Ventspils brīvostas termināļiem bija SIA „Ventspils Nafta termināls” – par 21%, AS „Ventspils tirdzniecības osta” – par 61%, AS „Baltic Coal Terminal” – par 47% un AS „Ventbunkers” – par 38%.