Dāvana
otrdiena, 1. jūnijs (2010) 14:30

Stāvēju un skatījos uz durvju rokturi.Tikai nieks- jāatver un jāiet
iekšā.Pirms tam ievilkt elpu.Labi dziļi, jo nezinu cik ilgi nāksies
uzkavēties.Vēl tikai tāds sīkums- mazliet jāparokas.Rokas, rokas,
rokas, parokas rokas....Khe, gandrīz pantiņš, ja nebūtu tik šķērmi ap
dūšu.Neiet nevarēju. Dusmojos uz sevi.Bet patiesībā bija arī mazliet
smieklīgi. Taču izvēles nebija.Patiesību sakot bija, bet tad es sev
nemūžam nepiedotu.
Vajadzēja arī tā sagadīties! Atbraucu, laimīgi
noparkoju mašīnu. Par izbrīnu sev, atklāju, ka manas divas rokas spēj
paņemt visu, kas bija paredzēts.Otrreiz nebūs jākāpj lejā no ceturtā
stāva, jo lifts kā vienmēr bija sabojājies...Uz pēdējā brīvā pirksta
uzslidināju maisiņu ar dažām nevajadzīgām lietām. Atrāvu vaļā mistiskās
telpas durvis blakus ieejai. Rokturis kā vienmēr noķepis...Tumsa.Pēc
skaņas nopratu, ka maisiņs veiksmīgi ielidoja lielajā miskastē.
Uzgājusi istabā rindoju maisiņus vienu pie otra. Šodien bija mana vārda diena.Dāvanas, dāvaniņas.Un pēkšņi!.......
Stāvēju un skatījos uz noķepušo durvju rokturi.Jāatver un jāiet
iekšā.Draudzene nepiedos.Nē, varbūt piedos, bet es pati nekad nepiedošu
sev, ka viņas jauko dāvanu izmetu reizē ar atkritumu maisiņu.
Netīšām....
Pievienoja: Kur zeme
Komentāri: Dāvana