Grīžu Velna beņķis – Garums 6,3 m, platums 4,6 m, augstums 3,0 m, apkārtmērs 17,0 m, īpatnējas formas laukakmens.

Viens no skaistākajiem un lielākajiem Latvijas dižakmeņiem. Tikpat kā nav iegrimis zemē. Z daļā ragam līdzīga pārkare. Virsējā daļā slīpi pret A ir iedobe ar izmēriem apm. 1,5x1,2 m, kā krēsls. Ar šaurāko galu ieķīlējies seno jūrakmeņu krāvumā. Tiešā tuvumā 3 atlūzušas akmens šķembas.
Pelēks biotīta granīts, plaisains. 95. avots - bijušais kuršu - lībiešu robežakmens.

Dižakmens - "Velna beņķis". Akmens ļoti īpatnējs - milzu krēsla formā. Aizsargājams dabas objekts.

Teika par "Velna beņķi"
Šis akmens atradies uz robežas starp kuršu un lībiešu apdzīvotajām zemēm. Robežu dēļ starp abām ciltīm bieži uzliesmojuši ķīviņi, un, kā jau tādās reizēs parasts, piesaukts arī velns. Velns sapratis, ka viņam jāizšķir, kuram taisnība. Tad nu velns no akmens uztaisīja sev krēslu, apsēdies uz tā ar lielu stibu rokā un skatījies, kurš pāriet robežu. Vainīgajam devis ar stibu. Pēc akmens novietojuma var spriest, ka velns sēdējis ar muguru pret tagadējo Tārgales ciemu ar skatu uz Popes ciemu.

Tā velns atradinājis ļaudis no savstarpējiem ķīviņiem.